Liturģiskā dziedāšana un muzicēšana
Starp visām
mākslas izpausmēm Baznīcā īpašā vieta pienākas muzikālās tradīcijas mantojumam.
Nav nekas svinīgāks par Dieva tautas dziedāšanu liturģijas laikā – tādā veidā
tiek apliecināta ticība, parādīta vienotība, kā arī īstenota aktīvā
piedalīšanās sv. Misē.
Sakrālā mūzika
ietver:
1)
gregoriskos dziedājumus;
2)
antīko un moderno sakrālo polifoniju;
3)
sakrālo mūziku ērģelēm un citiem liturģijā atļautajiem instrumentiem;
4)
tautas sakrālo dziedāšanu: kā liturģisko, tā arī reliģisko.
Euharistijas
svinības ar tautas piedalīšanos (īpaši svētdienās un svētkos) labāk būtu
jādzied, pat ja tajā pašā dienā tiek celebrētas vairākas sv. Mises. Tāpēc tautai
būtu jāmācās dziedāt līdzi, nevis tikai pasīvi klausīties liturģisko mūziku.
Katras liturģiskās
celebrēšanas muzikālās daļas organizētāji un vadītāji (ērģelnieks, animators,
koris, solisti utt.) visas nianses saskaņo ar atbildīgo par konkrētu dievnamu –
ar prāvestu. Ir jāņem vērā, ka tiešā un pārnestā nozīmē toni vienmēr nosaka
celebrants.
Ir svarīgi,
lai svētkos un svētdienās vienmēr būtu kāds draudzes kora dziedātājs vai pat diriģents,
kas vadītu un atbalstītu visas tautas dziedāšanu.
Ērģeles
un citi instrumenti
Kopš VIII-IX
gadsimta Latīņu Baznīcā liturģiskās mūzikas galvenais un svarīgākais
instruments ir un paliek ērģeles. Tās tiek svētītas, tāpēc nevar būt izmantotas
profānas mūzikas atskaņošanai.
Vietas ordinārijs
var atļaut arī citu instrumentu izmantošanu, ja vien tie atbilst dievišķā kulta
un svētnīcas sakrālajam raksturam, kā arī tiešām ir labvēlīgi tautas garīgajai
izaugsmei. Turpretī liturģiskajās darbībās nekad neizmanto instrumentus, kuriem
saskaņā ar ieradumu vai pielietojumu nav nekas kopīgs ar sakrālo.
Ērģeles un
citi atļautie instrumenti pavada tautas un kora dziedāšanu, kā arī skan tam
paredzētajā laikā. Šo instrumentu solo skanējums (izmanto tikai dziedājumu
pavadījumam) izpaliek Lielajā Gavēnī un bēru sv. Misēs (izņemot attiecīgus
skaņdarbus, ienesot un iznesot zārku). Neviens mūzikas instruments neskan (pat
toņa padošanai!) pēc Kunga Pēdējo Vakariņu sv. Mises Gloria Lielajā Ceturtdienā līdz pat Gloria Lieldienu vigilijas dievkalpojumā Lielajā Sestdienā. Adventa
laikā ērģeles var izmantot arī solo skaņdarbiem, kas ir paredzēti šī laika
priecīgai gaidīšanai.
Ērģeļu konservācija,
restaurācija vai uzstādīšana notiek saskaņā ar diecēzes bīskapa norādēm.
Koncerti
dievnamos (dažas praktiskas norādes)
a) Lai
saņemtu atļauju rīkot kādu koncertu dievnamā, prāvestam ir jānosūta savam
bīskapam visu informāciju par pasākumu: kas uzstājas, kādi instrumenti tiks
lietoti, kāda būs programma (skaņdarbi un to autori), koncerta vieta un laiks.
b)
Prāvests var rīkoties tikai saskaņā ar bīskapa norādēm.
c) Tiek
atļauti:
-
koncerti, kas veicina lūgšanu un garīgumu: teksti no Bībeles, liturģijas utt.;
- ērģeļu
mūzika: Baznīcas klasiskā un modernā mūzika;
-
koncerti, kas jau ir bijuši pārbaudīti un saņēmuši Baznīcas piekrišanu.
d) Visi
pārējie koncerti netiek atļauti, piemēram,
-
dažādas laicīgas grupas;
- tautas
dziedājumi utt.;
- profāni
skaņdarbi, neraugoties uz to šķietami reliģisku saturu.
e) Lai
respektētu dievnama sakralitāti, prāvestam ir jārūpējas, lai
- ieeja
koncertos būtu brīva un bezmaksas;
- tie,
kas uzstājas un kas klausās, uzvestos atbilstoši svētnīcas garam un normām;
- Vissv.
Sakramentam būtu atdots pienācīgs gods;
- visi
komentāri būtu ne tikai mākslinieciski un vēsturiski zīmīgi, bet arī lai
palīdzētu klausītājiem visu labāk izjust un asimilēt.
f) Ja
koncertu nerīko draudzes pārstāvji, bet gan kādi viesi, tad prāvestam ir
jāsaņem no viņiem rakstisku apliecinājumu-garantiju:
- par
mūziķu civilo atbildību;
- par
izdevumiem;
- par
dievnama pārkārtošanu, aparatūru utt.;
- par
iespējamiem zaudējumiem un riskiem.
Liturģiskās
dziedāšanas kalpotāji
1)
Liturģiskās dziedāšanas animators – šī kalpojuma mērķis ir palīdzēt dziedāt
tautai un diriģēt korus. Kandidāta īpašības:
-
nopietna vēlēšanās pašaizliedzīgi kalpot Dievam un Baznīcai;
-
muzikāls aicinājums (tā ir būtiskāka īpašība).
Bez tam
katram kandidātam ir jāiegūst:
- adekvātu
un kvalitatīvu garīgo formāciju;
-
nobriedušu ticību;
- dzīves
priekšzīmi;
- kvalificētu
specializāciju mūzikas kompetencē.
Katrai draudzei
būtu jārūpējas par tāda kalpotāja esamību un permanentu formāciju.
Animatora
pienākumi:
a)
saskaņā ar liturģisko laiku un dievkalpojuma specifiku izvēlēties un programmēt
dziedājumus, kā arī vēlāk tos obligāti saskaņot ar prāvestu;
b) mācīt
korus un tautu dziedājumiem, skaidrojot to teksta, melodijas, gara nozīmi;
mēģinājumiem izmantot visu darba nedēļu (savienot ar grupiņām, katehizāciju
utt.), kā arī laiku pirms svētdienu un svētku sv. Misēm;
c) vadīt
kora un tautas dziedāšanu ar savu klātbūtni, dziesmu izpildījumu un diriģēšanu;
animatora balsij ir jāvada, nevis jādominē.
Animatorus
formē diecēzes līmenī, kursu beigās eksaminējot un izsniedzot kvalifikācijas
sertifikātu. Apsveicamas ir arī animatoru savstarpējās tikšanās, rekolekcijas
utt.
2)
Liturģiskais ērģelnieks ir a) pārliecināts un b) nobriedis kristietis ar
sakārtotu garīgo dzīvi, kurš, pildot neaizvietojamu kalpojumu draudzē, sniedz
savu profesionālo un specifisko ieguldījumu liturģijas muzikālajā animācijā. Tas
ir kalpojums, kas Baznīcā pastāv jau vairākus gadsimtus.
Ērģelniekam
(kā arī citiem Baznīcas mūziķiem) ir jābūt ekspertam ne tikai sava instrumenta pielietošanā,
bet arī liturģiskajā kārtībā un garā, lai katru reizi būtu sagatavotam ne tikai
ārēji, bet arī iekšēji. Jāprot transponēt, jo tonis ir atkarīgs no celebranta
(t.n., Baznīcas mūziķim ir jāprot spēlēt jebkuru skaņdarbu jebkurā tonalitātē).
Jāprot arī improvizēt, lai nodrošinātu dievkalpojuma skaistumu un loģiku,
saskaņā ar tā dabu un ticīgo piedalīšanos.
Liturģiskā
ērģelnieka kalpojuma uzdevumi:
a)
attiecīgi ievadīt, pavadīt, uzturēt un noslēgt visus tautas, kora, solistu
dziedājumus;
b)
spēlēt ērģeles (solo) tam paredzētajās sv. Mises vietās, īpaši: sv. Mises
sākumā, uz upurēšanu, komūnijas laikā, kā arī pēc sv. Mises (kāmēr Dieva tauta
iziet no dievnama); visiem skaņdarbiem ir jābūt iepriekš saskaņotiem ar
prāvestu un jāatbilst liturģiskajam laikam, rita dabai un dievkalpojuma
raksturam;
c)
vienmēr sekot līdzi garīgo vadītāju norādēm, piedalīties kursos, rekolekcijās
utt.
Pārējie
mūziķi, kuri neatbilst minētajiem kritērijiem, nevar saukties par Baznīcas
ērģelniekiem utt.
Nereti gadās,
ka praktizējošie katoļi apvieno liturģiskā animatora un liturģiskā ērģelnieka
kalpojumus.
3)
Tauta. Ir lielāka svētku sajūta, kad dievkalpojumā dzied visa tauta, katrs pēc
iespējām apliecinot savu dievbijību, ticību un piederību draudzei. Lai
pamudinātu tautu uz kopīgo dziedāšanu, ir jāvada tam paredzētas katehēzes, kā
arī mēģinājumus. Šai aktivitātē tauta ir jāievada pakāpeniski: no sākuma
dziedam atbildes sv. Mises laikā, tad – sv. Mises daļas, responsorijus utt., kā
arī himnas un dziesmas. Tautai ir jāmāk atbildēt sv. Mises laikā, pat ja nav
kora, ērģelnieka, animatora.
Dziesmas
liturģijai ņem no lūgšanu grāmatām. Draudžu prāvestiem ir jābūt uzmanīgiem, lai
liturģijā neieplūstu dziedājumi, kas bija sacerēti ne liturģijai, bet kādam
citam mērķim.
4)
Liturģiskais koris tiek veidots no tautas (t.i., draudzes) pārstāvjiem, kuri
grib nopietnāk kalpot Dievam un Baznīcai ar savām muzikālajām dotībām. Koris nekad
nav pretstats tautai. Kā pirms dažiem gadiem, apciemojot Daugavpili, teica
mons. Marko Frisina, „varbūt koris arī ir nedaudz profesionālāks par pārējo
tautu, tomēr visai draudzei ir jāpievienojas kora izpildījumam dievkalpojuma
laikā”.
Liturģiskajam
korim tiek veltīta īpašā uzmanība tā specifiskā kalpojuma dēļ, pateicoties
kuram tiek animēta lūgšana un īstenoti sv. Augustīna vārdi: quis bene cantat bis orat – kas labi
dzied, tas divkārši lūdzas. Tāpēc, kā jau minēts, kora mēģinājumiem ir jānotiek
pēc iespējas biežāk; par šo atbild liturģiskais animators un ērģelnieks. Tāpat
no Baznīcas puses koriem ir jānodrošina atbilstoša, kvalitatīva formācija
liturģijā, garīgumā utt.
Liturģiskais
koris pulcējas regulāri visās draudzes svinībās: ne tikai svētdienās, bet arī
liturģiskajās svētku dienās, neraugoties uz to, vai dievkalpojumā būs klātesošs
animators vai ērģelnieks. Tā kā draudzes koris ir tās pašas Dieva tautas daļa,
tad visi tā dalībnieki pilnā mērā piedalās sv. Misē un citos dievkalpojumos,
t.s., uzmanīgi un disciplinēti klausoties Dieva Vārdu, sprediķus, ziņojumus
utt. Ir jāpārdomā veidu, kā koristi pieņem sv. Komūniju.
5)
Solists (kantors, psalmists) – kāds no liturģiskā kora dalībniekiem, kurš dzied
solo psalmu vai kādu citu skaņdarbu. Solistam ir jāpiemīt izcilām muzikālām
dotībām, dievbijībai, kā arī nevainojamai dikcijai.
Visu
liturģisko dziedātāju un mūziķu aizbildne ir sv. Cecīlija, kuras piemiņas dienu
Baznīca svin 22. novembrī.
Pr. M. Sivickis
Avoti:
- Vatikāna II Koncils, Konst. Sacrosanctum Concilium
- Dievišķā Kulta Kongregācija, Caeremoniale Episcoporum
- Romas misāle