"Dievs pie katra griežas individuāli." Saruna ar priesteri Valēriju Oļševski
Daugavpils katoļi ļoti labi atceras pērnā gada 27. maija dievkalpojumu, kura laikā, ņemot vērā pandēmijas ierobežojumus, daugavpilietis, Svētā Pētera ķēdēs draudzes vikārs un Daugavgrīvas cietuma kapelāns priesteris Valērijs Oļševskis siltā, ģimeniskā gaisotnē pateicās Dievam par priesterības 30 gadiem. Šogad 11. jūnijā garīgais tēvs vadīs vēl vienu pateicības sv. Misi, šoreiz atzīmējot savas dzīves 60. gadskārtu. Īstenojot mūsu kopienas jauniešu un visu aktīvistu ieceri, tuvojoties jubilejai, aicināju priesteri Valēriju uz nelielu sarunu, kurai viņš labprāt piekrita.
Lūdzu, pastāstiet par savu dzimšanu.
Es piedzimu Daugavpilī, 1961. gada 11. jūnijā, plkst. 3:00. Man ir vecākais brālis Vladimirs.
Pastāstiet par savu ģimeni. Vai tā bija ticīga?
Jā! Mani vecāki un vecmāte no pašas bērnības apmeklēja baznīcu. No mazotnes arī man ieaudzināja šo tikumu. Pirms pārcelties uz dzīvokli Kandavas ielā (kur netālu atradās arī mana alma mater – 4. vidusskola), mēs dzīvojām pie pašas baznīcas. Pa logu varēja vērot gan pilsētas centru, gan arī dievnamu. Neskatoties uz ateisma gadiem, mani senči regulāri lūdzās un piedalījās sv. Misēs. Arī mani aiz rokas veda līdzi. Tolaik daudziem cilvēkiem bija savāda domāšana, bet neviens mums nevarēja aizliegt praktizēt garīgumu ikdienā.
Kā Jūs sadzirdējāt Dieva aicinājumu?
Dieva aicinājums – tas ir kaut kas liels. Dievs pie katra griežas individuāli. Kungs meklē cilvēku. Manam aicinājumam arī ir zināma oriģinalitāte. No 1980. gada Daugavpils centrālajā baznīcā savu kalpošanu sāka dekāns Aleksandrs Madelāns. Tad draudzē vēl nebija gados jaunu ministrantu. Piekalpoja Stefana kungs un Jāzeps Lapinskis (priestera Andžeja Lapinska vectēvs). Kādu Adventa dienu es atnācu pie Madelāna pēc oblātēm. Viņš uzdeva daudzus jautājumus par maniem vecākiem, dzīves vietu, bet tad piedāvāja kalpot pie altāra. Es atbildēju, ka padomāšu. Mājās šo sarunu atreferēju mammai, bet viņa atbildēja: „Protams, ka ej kalpot! Ja jau priesteris sauc, tad tas ir Dieva sauciens”. Tomēr ateisma gados bija bīstami kalpot baznīcā. Darba vietā par to uzreiz uzzināja. Pat gribēja mani padzīt prom no komjauniešiem. Bet es nepārdzīvoju, jo, pat pionierim esot, tas man netraucēja apmeklēt svētnīcu. Skatījos uz saviem senčiem un sekoju līdzi. Daudzkārt manā dzīvē bija tādas situācijas, kas es biju tuvu nāvei. Izrādījās, ka Dievs ir stiprāks par nāvi, jo Viņš ir dzīvs, augšāmcēlies. Viņš uzvarēja nāvi, iznīcināja grēku, ļaunumu. Ja Dievs ir labvēlīgs kādam cilvēkam, tad tas dzīvos, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem. Tā sanāca arī ar mani. Kalpoju pie altāra, tad iestājos seminārā. Solis pa solim. Dzīvoju un darbojos Dieva godam un cilvēku pestīšanas labā arī šodien. Mūsu uzdevums – kalpot Dievam un cilvēkiem jebkurā laikā un jebkādos apstākļos. Pāvests Francisks atgādina, ka „kalpošana Dievam un cilvēkiem – tas ir krusts, kuru nesot ir jāpieturas pie Kristus Krusta”. Svētā Gara gaismā mēs gūstam gudrību, Dieva svētību, palīdzību.
Kāpēc Jūs esat izvēlējies tieši priesterības ceļu, nevis kādu citu?
Man dzīvē tā sanāca, ka citas iespējas nebija. Es par citām iespējām pat nedomāju. Ļaunais gars visādi kaitē cilvēkiem, cenšoties uzbāzties ar kādu ideju, bet tas nav aicinājums, bet gan vienkārši „izdevīgs” piedāvājums. Ja cilvēks pats sāk ieklausīties Dievā, Kunga vadībā sāk ieskatīties sevī, tad beigu beigās viņš arī sāks censties doties pa Radītāja parādīto ceļu.
Kāda, Jūsuprāt, ir Jūsu aicinājuma pamatjēga?
Mūsu kopīgais mērķis – pildot Dieva gribu, sasniegt debesu valstību. Savā ceļā priesteris satiek daudzus cilvēkus, kurus sūta Dievs. Šie cilvēki meklē atbildes uz daudziem jautājumiem, cenšas atrisināt problēmas. Viņi nāk pie priesteriem. Mūsu uzdevums – vest šos cilvēkus pie patiesības, vai tas būtu viens Dieva bērns, vai vesela draudze. Priesterim ir jālīdzinās Kristum – Labajam Ganam. Mēs nesam pasaulei Dieva Vārdu – mūžīgās dzīves Vārdu.
Kā Jūs jūtaties šai kalpojumā?
Es esmu priecīgs. Prieku sagādā, kad redzi, ka esi palīdzējis cilvēkam, ka cilvēks saņēma to, ko meklēja: garīgo lādiņu, mierinājumu, prieku, atbalstu, sirds mieru. Īpaši tas ir aktuāli pandēmijas laikā, kad cilvēki ir ļoti nervozi, nelīdzsvaroti, nedroši par rītdienu. Briesmās vienmēr ir vajadzīgs Dieva miers, Kristus atbalsts, Svētā Gara gaisma. Apziņa, ka priesteris var palīdzēt, parādīt īsto virzienu, palūgties, stimulē.
Dažos vārdos, lūdzu, pastāstiet par savas ikdienas aktivitātēm.
Katras dienas sirds – sv. Mises upuris. Visu dienu, atbilstoši liturģiskajam laikam un norādītajām stundām – breviāra lūgšanas, arī rožukronis, krustaceļš, Svēto Rakstu lasīšana, meditācija, lekciju un sprediķu gatavošana. Arī visādi saimnieciskie darbi. Notiek tikšanās ar cilvēkiem, visādu jautājumu risināšana. Priesterim ir ļoti svarīgi lūgties un strādāt. Ja nepilnveidosies pats, tad kā varēsi palīdzēt kļūt labākiem citiem? Nemitīgi ir jāaug. Kā māca Kristus: „Esiet pilnīgi, tāpat kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs”.
Jūsu domas par jaunatni Baznīcā.
Svētais tēvs akcentē, ka jaunieši – tā nav tikai nākotne, bet gan tagadne! Jaunā paaudze meklē, cenšas kaut ko sasniegt, sapņo par nākotni. Sapņot ir labi, bet ir jādzīvo šodien un tagad. Tieši šis mirklis mums ir dots, lai godinātu Dievu, lai kalpošanā un lūgšanā nestu labumu ģimenei, draudzei, sabiedrībai un visai pasaulei.
Vai Jums ir kāda pieredze pastorālajā darbā ar 18-25 gadu vecajiem cilvēkiem?
Kādreiz draudzē regulāri notika jauniešu sv. Mises un tikšanās vakari. Bija neliela aktīvistu grupiņa. Bet pandēmijas apstākļos šādas tikšanās nav iespējamas telpu trūkuma dēļ. Individuāli uz baznīcu nāk visu vecumu cilvēki. Mēs cenšamies palīdzēt katram.
Kāda ir grēkusūdzes izcelsme?
Grēkusūdze ir viens no septiņiem Kristus iedibinātajiem sakramentiem, pateicoties kuram cilvēks atbrīvojas, attīrās no grēku nastas. Mēs sūdzam savus grēkus Dieva priekšā caur priesteri. Vienīgi Kungs ir svēts, bet mēs visi esam grēcinieki. Pie bikts iet ne tikai laji, mūki, bet arī priesteri, bīskapi, kardināli, pāvesti. Katram ir ko nožēlot. Apustulis Pāvils atgādināja, ka, ja kāds uzskata, ka viņā nav grēka, tad tas ir melis, kurā nav patiesības. Pāvests Francisks bieži prasa lūgties par viņu un sauc sevi par grēcinieku. Grēkusūdzē mēs kļūstam tīri. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo mūsu mērķis ir debesu valstība, bet nekas netīrs tajā neieies. Dvēsele ir nemirstīga, tāpēc ir svarīgi, lai tā būtu attīrīta, kamēr dzīvojam šai pasaulē. Garīgā higiēna ir pat svarīgāka par miesas ikdienišķo higiēnu, par ēšanu. Sirdi vajag atbrīvot no grēkiem un piepildīt ar mīlestību uz Dievu, tuvāko.
Jūsuprāt, kāda ir īstās lūgšanas jēga?
Lūgšana līdzīgi cerībai mobilizē cilvēku. Tā ir Dieva dāvana tāpat kā ticība. Lūgšana ir saruna ar Dievu, kura paceļ un apgaismo cilvēku, dod tam dzīves jēgu un stimulu. Caur lūgšanu mēs pieskaramies Dievam. Pāvests Francisks atgādina, ka lūgšanā mēs sajūtam Dieva maigo pieskārienu. Garīgajā dzīvē lūgšana ir nepieciešama.
Ar ko, Jūsuprāt, atšķiras patriarhs no pāvesta?
Jēzum Kristum bija mācekļi, no kuriem Viņš izvēlējās divpadsmit apustuļus, bet tikai vienam no viņiem Kungs ir uzticējis debesu valstības atslēgas, proti, svētajam Pēterim, kurš arī ir pirmais pāvests. Visi pāvesti ir apustuļa Pētera pēcteči, bet pārējie bīskapi, ieskaitot arī patriarhus, – pārējo apustuļu pēcteči. Tādējādi patriarhu, kuri savā starpā ir vienlīdzīgi, ir daudz, bet pāvests mums ir viens. Viņš ir Kristus vietnieks virs zemes.
[..]
Kā iemācīties lūgties ar visu sirdi?
Lūgties patiesi. Jo patiesā lūgšana līdzinās bērna neviltotai nostājai, kad tas kaut ko lūdz no saviem vecākiem – atklāti, godīgi, bez viltus. Līdzīgi arī cilvēka tīra lūgšana tiks uzklausīta, un Dievs dāvās nepieciešamās žēlastības. Īsta lūgšana ir patīkama Dievam. Ar godīgu, atklātu, pazemīgu cilvēku pat mums patīk draudzēties. Godinot Dievmāti, svētos, vai vēršoties pie paša Trīsvienīgā Dieva, mums ir jābūt kā atklātiem, paklausīgiem bērniem, tad sagaidīsim arī rezultātu, ja tas saskanēs ar Dieva plānu.
Jūsuprāt, cik tālu Baznīca var ietekmēt politiku?
Pāvests Francisks reiz skaidroja, ka politika nav slikta, bet cilvēki tajā uzvedas slikti. Garīdznieki nepiedalās partijās, bet ir tiesīgi paust savu viedokli, rādīt īsto ceļu un risinājumu, lai viss notiktu saskaņā ar Dieva baušļiem, cilvēciski, bez diskriminācijas. Lai visi procesi sabiedrībā notiktu saskaņā ar morāles, kultūras vērtībām.
Kāda ir dzīves jēga?
Apustulis Pāvils pievērš mūsu uzmanību, sakot, ka, ja Kristus nebūtu augšāmcēlies, tad veltīga būtu mūsu ticība. Nekam nebūtu jēgas. Ticīgajam cilvēkam Pestītāja augšāmcelšanās ir cerība, nākotne, dzīves jēga. Neticīgajam nav nekāda stimula; viņš domā: vienalga nomiršu, apraks mani zemē, tāpēc neesot jēgas pūlēties. Bet Kristus mūs sauc uz debesu valstību, uz kuru ceļš ir šaurs. Iespējas ir dotas visiem, bet atbilde ir atkarīga no katra no mums. Dzīves jēga arī pastāv tanī, lai, dzīvojot kopā ar Dievu, iegūtu debesu valstību. Dažiem par dievu kļūst vēders vai kādas citas šīs pasaules „vērtības”: lai tik labi paēstu, lai tik būtu vairāk naudas, lai tik visi mani pamanītu. Tomēr mēs nevaram dzīvot egoistiski. Mums ir jāpalīdz arī citiem ar vārdiem, darbiem, kādu padomu, lūgšanu.
Ko Jūs varētu teikt par Baznīcas un zinātnes attiecībām?
Nav nekādas pretrunas. Zinātnes uzdevums ir visu pētīt. Ticība mums saka, ka visu ir radījis Dievs. Zinātnei nav jāpierāda Dieva eksistence. Tās uzdevums ir pētīt šo pasauli, kuru radīja Dievs. Svētie Raksti apgalvo, ka Dievs visu ir radījis gudri. Lai zinātne tad to arī pēta.
Kā samierināties ar to, ko nevaram mainīt? Piemēram, kad pazaudējam kādu tuvu cilvēku.
Kā ir, tā ir. Nekas nav mūžīgs šai pasaulē. Mūžīgs ir tikai Kungs Dievs, kurš mūs aicina nopelnīt mūžīgo dzīvi. Ir jāpilda Dieva griba Radītāja godam un cilvēku labumam.
Vai ir jālaulā visus gribētājus?
Šo jautājumu regulē Baznīcas kanoni. Tie ir jāievēro. Pāris ir jāgatavo, jāskatās, lai tam Baznīca būtu par autoritāti. Salaulāt var tad, ja nevienā jomā nav konstatēti kādi šķēršļi. Citiem vārdiem – ja viss saskan ar Baznīcas mācību.
Kā Jūs uztverat citas reliģijas?
Dievs ir viens. Ir jākalpo tikai Viņam visu kultūru un uzskatu daudzveidībā.
Paldies par sarunu! Draudzes locekļu vārdā sveicu Jūs priesterības 31. gadskārtā un novēlu Dievmātes patvērumu arī drīzajā 60 gadu jubilejā!
Vadims Galkins
Foto: Jānis Sivickis, biedrība "Curatores"
Daugavpils dekanāta dekāna Aloiza Vizuļa nāves 40 gadu atcere
Foto: http://www.lcb.lv/baznicukalns
Daugavpils Dieva Žēlsirdības Romas katoļu draudzes dibināšanas un tās pirmā prāvesta pr. Aigara Bernāna ievešanas amatā svinības 01.10.2020.
Ceturtdien, š.g.
1. oktobrī, plkst. 11:00, pērnā gada 27. oktobrī iesvētītajā Dieva Žēlsirdības
baznīcā, Višķu ielā 36, Daugavpilī, iesākot sv. Misi, Rēzeknes – Aglonas diecēzes
bīskaps V.E. Jānis Bulis publiskoja divus dekrētus no 10.09.2020. Ar pirmo
dekrētu Daugavpils Ķīmiķu mikrorajonā tika kanoniski dibināta Dieva Žēlsirdības
draudze, bet ar otro – tika nozīmēts jaundibinātās kopienas pirmais prāvests
pr. Aigars Bernāns, kurš līdz šim kalpoja Pieniņu un Znotiņu draudzēs.
Dievkalpojuma
laikā tika izteikta sevišķā pateicība Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles draudzes
vikāram pr. Mārtiņam Kārklim, kas pēc dievnama konsekrācijas teju gadu ar lielu
pazemību, mīlestību un pašaizliedzību veica pastorālo kalpojumu minētajā
mikrorajonā.
Kopā ar savu
bīskapu koncelebrēja Daugavpils dekanāta dekāns pr. Mihails Sivickis, Daugavpils
Dieva Žēlsirdības draudzes jaunieceltais prāvests pr. Aigars Bernāns, Daugavpils
Jēzus Sirds draudzes prāvests tēvs Andris Ševels MIC, Daugavpils Dievmātes
draudzes prāvests pr. Bernards Vagalis, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles
draudzes vikārs pr. Mārtiņš Kārklis un Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs draudzes
vikārs un cietuma kapelāns pr. Valērijs Oļševskis. Svinībās piedalījās arī
Preiļu dekanāta dekāns pr. Jānis Stepiņš.
petrus.mozello.lv
Jāņa Sivicka foto un video, biedrība "Curatores"
Dievnama fasādes elementu renovācija
Šodien tika iesākta projekta "Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu draudzes dievnama fasādes krustu, eņģeļu, skulptūru postamentu un 'frīzes' remonts" īstenošana.
Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas ietvaros šīs ieceres realizācijai tika saņemts līdzfinansējums no Daugavpils pilsētas domes piecu tūkstošu eiro apjomā. Darbus veic SIA "Latteps".
Foto: Jānis Sivickis, atbalsta biedrība "Curatores".
Pirmā Svētā Komūnija 2020
Šī gada 14. jūnijā draudzē notika bērnu Pirmās Svētās Komūnijas svinības.
Paldies pr. V. Oļševskim par dievkalpojuma vadīšanu un sprediķi, draudzes ērģelniecei K. Veļičko - par liturģijas kuplināšanu, floristei J. Rakickai - par dekorācijām, katehētēm R. Medikai un D. Dūnai - par bērnu sagatavošanu, bērnu ģimenēm - par atbalstu, reportieriem - par darbu, visai tautai - par klātbūtni un lūgšanām.
Lai Dievs palīdz visiem kandidātiem būt aktīviem draudzes locekļiem!
Foto: karoleva911@inbox.lv
Vikāra V. Oļševska priesterības 30. gadadiena
Foto: Jānis Sivickis, atbalsta biedrība "Curatores".
Daugavpils pensionētā dekāna A. Madelāna atcere
2020. gada 13. martā, plkst. 7:00, Daugavpils sv. Pētera ķēdēs Romas katoļu draudzes baznīcā tiks celebrēta sv. Mise par mirušā priestera Aleksandra Madelāna (05.03.1925.-10.03.2018.) dvēseli, atceroties viņa nāves otro gadadienu.